DROSME VADĪT TROLEJBUSU AR MŪZIKU DVĒSELĒ
Trolejbusa vadītājas, Intas Kalnozolas, ikdiena ir pilna ar izšķirošiem brīžiem, kad jābūt uzmanīgai, jāreaģē uz satiksmes situācijām un jānodrošina pasažieru drošība. Šī profesija prasa precizitāti, spēju saglabāt mieru pat sarežģītos braucienos un izcilu koordināciju. Tomēr, ar ģitāru rokās, viņa iekāpj citā realitātē – muzikālajā pasaulē, kur notis un skaņas ir kā atpūtas brīdis. Ģitāras spēlēšana ir kā kontrasts pret ikdienas darbu, kas liek rast līdzsvaru starp precizitāti, darba prasībām un personiskajām interesēm.
IESKATS DARBA PROCESĀ
Trolejbusa galapunkts, kur Inta uzsāk un nobeidz savu darba dienu.
Cilvēki pieturā gaida trolejbusu.
Pirms darba uzsākšanas Intai katru reizi obligāti jāapmeklē narkologs.
Narkologam dod personu apliecinošus dokumentus.
Jāapmeklē arī dispečers, lai viņš prognozētu darba sagatavotību.
Katram trolejbusa vadītājam ir sava apliecinošā karte, kurai jābūt vienmēr līdzi darbā.
Darba apģērbs.
Intai jāpārbauda trolejbuss gan no iekšpuses, gan no ārpuses un jākonstatē, vai tam nav nekādu defektu.
Ja ir konstatēti defekti, tos pienākas reģistrēt defektu grāmatā.
Inta iepazīstas ar savu dienas maršrutu.
Koncentrēšanās darba laikā.
Darba procesā izmanto kontrolpogas.
Noteikumi, kas jāievēro pasažieriem, lai netraucētu vadītāju.
Pasažieru obligāta prasība transportos – e-talonu nopīkstināšana.
Pasažieri.
AIZRAUŠANĀS
Ikdienas darbā, kur trolejbusa vadītāja pienākumos tiek prasīta liela uzmanība un precizitāte, Intas dzīvē pastāv brīži, kad viņa izpauž savu aizraušanos un radošumu, spēlējot ģitāru. Ģitāras spēlēšana ir viņas ceļš uz pašizpausmes veidu. Šī nodarbošanās ir sfēra, kur viņa atpūšas un novēršas no darba steigas un prasībām. Ģitāras aizrautība rada savdabīgu līdzsvaru viņas dzīvē, piedāvājot iespēju sevi izteikt un atrast miera brīžus ikdienā.
"ĢITĀRA MANAS SIRDS STĪGAS AIZSKAR,"
savu iemīļoto hobiju raksturo Inta Kalnozola.
DZIĻĀKS IESKATS IKDIENĀ
 |  |  |
|---|---|---|
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |